Šķēles ģimene iesaistījusies ātro kredītu nozarē

helpsoc.ru

LV_RU_Bijušā ekspremjera Andra Šķēles ģimene iesaistījusies ātro kredītu nozarē, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums de facto sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica.

Šā gada februārī par vienu no AS 4finance, kas plašāk pazīstams pēc zīmoliem smscredit un vivus, līdzīpašniekiem kļuvis Šķēles znots Edgars Dupats.

Finance līdzīpašnieki ir Maltā reģistrēts FCI Investments Limited (25%) un Kiprā dibinātā Tirona Limited (75%). Tā īpašnieks iepriekš bija Krievijas azartspēļu miljardieris Oļegs Boiko.

Pēc_ Forbes _aplēsēm, Boiko 2012. gadā daļas 4finance iegādājās par apmēram 190 miljoniem ASV dolāru. Taču, saskaņā ar de facto rīcībā esošajiem 4finance sniegtajiem dokumentiem investoriem, šā gada februārī nomainījās Tirona Limited īpašnieki – 49% ieguva Vera Boiko.

Re:Baltica izpētītais liecina, ka viņa, visticamāk, ir Oļega Boiko māte. 25,5% pieder Uldim Arnicānam un tikpat daudz Edgaram Dupatam.Edgars Dupats ir ekspremjera Andra Šķēles znots. Viņš joprojām ir arī padomes priekšsēdētājs Liepājas Autobusu parkā, kas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei. de facto vēlējās uzzināt, par kādiem finanšu līdzekļiem Dupats iegādājies daļas Tirona Limited, kā arī to, vai 4finance viņš patiesībā pārstāv Šķēles intereses, taču Dupats telefonsarunā bija kodolīgs: «Redziet, tur tad būtu garāka saruna.»

Dupats lūdza jautājumus iesniegt rakstiski. Taču dienu vēlāk intervijai tomēr laiku neatrada un elektroniskajā sarakstē atbildēja izvairīgi: «Izmaiņas_ Tirona Limited _akcionāru struktūrā nav saistītas ar jaunu investoru piesaisti un jauniem ieguldījumiem. (…)

Personai (Andris Šķēle – red.), kuru esat minējusi savā e-pastā, nav nekādas saistības ar 4finance Holding S.A.4finance grupas peļņa septiņu gadu laikā simtkāršojusies, pērn sasniedzot 47 miljonus eiro, salīdzinājumam 2008. gadā tā bija 381 759 EUR.

Tajā pašā laikā starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējums ir zems, norādot uz augsta riska spekulatīvām investīcijām.Arī iepriekš_ 4finance _padomē bija iecelts ar politiķiem saistītais būvuzņēmējs

Māris Martinsons. Viņam piederoši uzņēmumi 4finance darbības pirmsākumos aizdeva vairāk nekā 1,7 miljonus eiro (1 750 000 EUR). Taču, neilgi pēc Ekonomikas policijas veiktajām kratīšanām Martinsonam piederošajos uzņēmumos, viņa vārds padomes locekļu vidū vairs nebija atrodams.

Pirmos tūkstošus ātro kredītu tirgus līderis savulaik saņēma arī no uzņēmuma, kas saistīts ar bijušo Liepājas domes deputātu Ivaru Kesenfeldu.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš startēja no Nacionālās apvienības saraksta. Savukārt pusmiljonu eiro 2010. gadā aizdeva Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Arī vēlāk Ameriks no _ātro kredītu biznesa tālu neaizgāja. 2013. gada augustā 4finance _Īrijas Fondu biržā izlaida obligācijas 170 miljonu ASV dolāru apmērā.

Par vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru (600 000 USD) tās iegādājās Ameriks. Tas ir sava veida aizdevums, par kuru Ameriks nopelnīja 13 procentus gadā. «Es kā politiķis sen vairs nenodarbojos ar tiešu komercdarbību. Man pilnīgi oficiāli glabājas nauda Swedbank. Tur ir lieli konsultanti. Es viņiem prasu — kā ir pareizi ieguldīt? Pagājušo reizi viņi teica, ka ir labs variants – ir oficiāli kotētas 4finance obligācijas. Mēs Jums iesakām iegādāties. Es saku — paldies par padomu! Iegādājos.» notikušo atstāsta Ameriks.

Tomēr tieši ātro kredītu tirgus līdera ciešās saites ar dažādu partiju politiķiem, liek domāt par iemesliem, kāpēc Saeimā tik gausi noritējusi šīs jomas iegrožošana. Izmaiņas izdevīgas būtu ātro kredītu ņēmējiem. «Nozares pārstāvji ir ļoti aktīvi lobētāji gan Saeimā, gan arī ministrijā,» apliecina ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).

Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) pauž pretējo: «Mēs neizjūtam spiedienu. Man nekad nav bijušas sarunas ar pārstāvjiem.» Tomēr de facto novēroja, ka tieši uz Vienotības politiķi Dzintaru Zaķi nozares pārstāve Baiba Fromane raidīja neizpratnes pilnu skatienu pēc tam, kad šonedēļ atbildīgajā Saeimas komisijā tomēr pieņēma stingrākus ierobežojumus _ātro kredītu izsniegšanai.

Savukārt Reiznieces – Ozolas partijas biedrs Ingmārs Līdaka bijis viens no kaismīgākajiem šo grozījumu pretiniekiem.Tomēr politiķu diskusijās novārtā palicis vēl kāds jautājums – kur iegūtu naudu ātro kredītu_ nozares uzņēmumi tālāk aizdod saviem klientiem? Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Taču tas pārbauda vien pamatkapitāla izcelsmi. Tiesa, tam nav pilnvaru pieprasīt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, kas apkopo datus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Turklāt pastāv arī risks, ka, piesaistot apgrozāmos līdzekļus, ātrajos kredītos varētu tikt atmazgāta nauda.

«Kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina par to, ka aiz dokumentāri pierādīta legāla finansējuma avota patiesībā var slēpties organizētas grupas realizēta apjomīga un komplicēta shēma, kuras ietvaros legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi lielā apmērā, tieši ar šādu galamērķi – sniegt aizdevumus nebanku sektora kapitālsabiedrībām patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai,» raidījumam de facto atzinis

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Taču konkrētus piemērus dienests neatklāj. Tajā pašā laikā norādot, ka tas jau kopš 2012. gada regulāri saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar ātro kredītu izkrāpšanu uz izkrāpto līdzekļu legalizāciju.